U. Rudaks "Mans lepnums ir tik trausls"/"My Pride is so Fragile", "Diena", quote.

"...Man jau kopš bērnības ir nenormāla vilkme pēc nepareizā, kas čakarē manu dzīvi."

 "...Already from the childhood I have an insane attraction towards the wrong and it keeps on ruining my life."

U. Rudaks "Mans lepnums ir tik trausls"/"My Pride is so Fragile", "Diena", quote.

"Mēs visu mūžu redzam maldugunis, un tās kļūdaini uzskatām par īstām bākām, kaut īstā bāka ir tepat un spīd visgaišāk, bet mēs to spītīgi ignorējam, jo mums patīk nodarboties ar pašapmānu un stāstīt to arī citiem sarunās, savās dziesmās, gleznās un romānos..."

"We see wildfires all our life and mistakenly regard them as actual lighthouses, although  the real lighthouse is right here and it's ray of light is the brightest, but we stubbornly keep on ignoring it, as we like to engage into self-delusions and pass those delusions to others in our stories, songs, paintings and novels..."

K. Pankola "Krokodilu dzeltenās acis", /"Yellow Eyes of a Reptile", quote.

"Tiek uzskatīts, ka Stendāls "Parmas klosteri" uzrakstījis trīs nedēļu laikā, bet Simenons ar vienu romānu ticis galā desmit dienās. Bet cik daudz laika viņiem vajadzēja, lai savas grāmatas iznēsātu, no rīta pieceļoties, uzvelkot bikses, malkojot kafiju, pārskatot vēstules un avīzes, raugoties uz rīta gaismu, kas slīd pār brokastu šķīvjiem, cenšoties saskatīt puteklīšus saules staros? Vajag ļaut, lai ideja pamazām ievelkas. Jāatrod pašai savs rakstīšanas stils. Dzert kafiju - kā Balzakam. Rakstīt stāvus - kā Hemingvejam. Aiziet klosterī - kā Koletei, kuru tur ieslodzīja Villijs. Uzmest piezīmes - kā Zolā. Smēķēt opiju vai hašišu. Izkliegt vārdus skaļi - kā Flobēram. Skraidīt, murgot, gulēt. Vai vispār negulēt - kā Prustam. Bet es?..."

"It is considered that Stendhal wrote "The Charterhouse of Parma" within three weeks, but Simenon was able to finish one novel in ten days. But how much time did they really need to carry out their child (read-book), by getting up in the morning, putting on pants, drinking coffee, browsing through letters and newspapers, looking at the morning sunrays shining onto dishes left from breakfast and trying to see some particles of dust in the sunlight? You need to let the idea brew in a while. Find your own style of writing. Sip coffee like Balzak. Write in a standing position like Hemingwey. Cloister up like Colette. Make notes like Zola. Smoke opium or grass. Cry out words aloud like Flober. Run, have nightmares, sleep. Or not sleep at all like Proust. But me?..."

Z. Radzobe "Jocīgu gadījumu virkne", "KD"/"A Sequence of Funny Cases" , quote.

"...Un Letss pasaka to, ko latviešu inteliģentajai, pieklājīgajai publikai varbūt tiešām nebūs patīkami dzirdēt. Katrai ellei reiz ir jābeidzas. Ģimene nav vārds vai fasāde, bet attiecības. Neviens bērns, kas audzināts vecumdienu komfortam, ūdens krūzīti nepienesīs. Tur vajag to, kā Osedžā nekad nav bijis, - mīlestību, vispirms vecāku mīlestību pret bērniem. Varbūt daži cilvēki ir pelnījuši tapt pamesti..."

"...And Letz says things which the intelligent, oh so polite Latvian public does not feel comfortable of hearing. Every hell ends somewhere. Family is not a name or facade, it is relationships. No kid risen for the sake of an old age comfort, will bring a cup of water to your bed. This need something that Osage never had - love, first of all, parental love towards children. Maybe some people just deserve to be abandoned..."

K. Pankola "Krokodilu dzeltenās acis"/"Yellow Eyes of a Reptile", quote.

"Cilvēku dzīve mūsdienās ir šausmīga. Gaisā jūtams nemiers. Cilvēki burtiski ir paņemti aiz rīkles, viņi ir spiesti strādāt no rīta līdz vakaram, viņus pārvērš par dzīvniekiem un uzspiež viņiem liekas, izvirtības pilnas prasības. Cilvēkiem ir aizliegts sapņot, laiskoties, tērēt laiku. Viņi tiek izspiesti līdz galam. Cilvēki vairs nedzīvo, viņi vienkārši nolietojas..."

"Contemporary life is terrible. You can feel anxiety in the air. People are basically taken by their throats, forced to work from morning till night, they are turned into animals and excessive demands, filled with perversity are forced upon them. It is forbidden to dream, hang around and waste time. People are squeezed out like lemons until nothing is left. They do not live anymore, but simply wear out..."