Šo grāmatu jau biju atlikusi izlasāmo rakstu darbu kaudzītē vēl pirms tam, kad pāris nedēļas iepriekš KD parādījās plaša intervija ar autori, bet šī intervija noteikti pamudināja grāmatu izķeksēt no nedaudz apputējušās (ak, laika trūkums!) kaudzītes un ķerties klāt. Tā arī darīju. Ko lai saka? Gana aizkustinoši, skaudri, noteikti jāizlasa visiem, kuri bijuši/ir/taisās doties strādāt uz Īriju, Angliju, Skotiju, Ķīnu un kur tik vēl ne. Patika dokumentālā klātbūtnes sajūta, kas gūta, autorei intervējot sievietes, kuras tiešām strādājušas zivju fabrikās, par "klīneriem" utt. Un ļoti patika beigas, tās gana negaidītas, bet neteikšu priekšā. Jā, labas beigas (ne vārda "labs" tradicionālajā izpratnē) patiešām var izglābt grāmatu. Sākumā jau domāju, ka viss būs tradicionāli. Dāma aizbrauks, pastrādās, sapratīs, ka Latvijā tomēr labāk un skaisti atgriezīsies mājās. Bet viss ir nedaudz citādāk. Tā ka izlasiet, turklāt jāpiemetina, ka šis noteikti ir arī viens no jaudīgākajiem LV autoru darbiem, kāds pēdējā laikā lasīts./
This book is written by the Latvian author Andra Manfelde. Story is about Latvian women going to work in Scotland, as their situation at home (in Latvia) is not satisfying and they need money to feed their kids, repay loans etc. So story begins when three women of different temper, different character and backgound hop into the bus heading from Riga to London. Afterwards we can read about their life and work in Scotland and, of course, how their expectations differ from the real life. Some of them are more succesful in the foreign country, others less. And their grief and sadness that they were forced to leave their home, kids, friends etc. in the quest for the better life they try to forget with the help of rum and coke, Friday night parties at the local pubs and short love affairs with men they forget in the next morning. Still this deep sadness they are feeling can't be sunken into booze and lingers throughout the book. A must-read for everyone who is working or is going to work in some foreign country and I am not talking about high-profile jobs here.
Also I would like to praise the "true story" aspect of the book, as author actually interviewed women who worked in factories, as cleaners, in the pubs of Scotland and Ireland.
Daži citāti ieskatam/Some quotes for reference:
"Nē, mēs nebijām šeit ieradušās meklēt laimi. Tas vienkārši bija instinkts. Bēgt un izdzīvot. Pirmajā Skotijas ziemā tiešām bijām līdzīgas žurkām."
"No, we did not come here to search for happiness. It was simply an instinct. To escape and survive. In our first winter in Scotland we really resembled rats."
----
"Skatījos uz Ivonnu un mazliet apskaudu. Viņa uz Skotiju bija atbraukusi vismaz 10 kg smagāka un 10 gadus vecāka. Tagad tas viss pazudis. It kā līdz šim mūsu pilsēteles mazumtirdzniecības krātiņā viņu kāds būtu dzītin dzinis zemē. Jā, Ivonna bija tikusi laukā. Vismaz man tā izskatījās."
"I looked at Ivonna and felt a slight envy. She had come to Scotland at least 10 kilos heavier and 10 years older. Now, all of that had vanished. As if the cage of the retail sales of our small town were simply digging her into the ground. Yes, Ivonna had managed to get out. At least it looked like so."
-----
"Soul. Soul. Mēs bijām kā baznīcas ar kroga izkārtni. Mūsu dvēseļu ievainojumi bija mērāmi tukšajā tarā un izlietotajos alka zelcer iepakojumos."
"Soul. Soul. We were like churches with the signboard of the pub.Wounds of our souls could be measured with empty bottles and packages of alka zelcer."
-----
"Tomēr te nebija tāda sprieguma kā mājās. Ja mērķis ir peļņa, nevis eksistence, tā tomēr ir milzīga atšķirība."
"Still we felt less pressure than at home. If you're aim is profit not survival, there's a big difference."
-----
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru