Ē. M. Remarks "Džema" (Gem)

"Vai kustība nebija pārejoša, turklāt īslaicīga? Vai tā nebija mērenu jūtu izteicēja? Vai visdziļākās jūtas nebija mēmas, vai kvēlākās izjūtas nepārtapa par spēcīgiem krampjiem, vai sajūsma nepārvērtās par sastingumu, vai spēcīgas kustības nebija...miers?"

Vai tas tiešām ir praktiskais Remarks? So marvellous vārdi...

Ērihs Marija Remarks LISABONAS NAKTS

Šovakar nopirku teātra starpbrīdī - (esot Remarka optimistiskākais romāns - nu ko redzēsim;) Pagaidam citāts no ceturtā vāka.

Un kas mums īstenībā pieder? Kam tik daudz uztraukties par lietām, kuras labākajā gadījumā dotas tikai uz zināmu laiku; un kam tik daudz prātot par to, kuram mīļotajam cilvēks vairāk vai mazāk piederējis, ja iluzorais vārds "piederēt" nenozīmē neko vairāk kā - apskaut tukšu gaisu?
Vientulība meklē ceļabiedru un nejautā, kas viņš ir. Kurš to nezina, nekad nav bijis vientuļš, bet tikai viens.

Katrīna Pankola "Centrālparka vāveres pirmdienās skumst"

- Nevienam nav jājūtas laimīgam ne visu laiku, ne arī tāpat kā citiem...Sava laime ir jāatrod, katram tā ir atšķirīga un citāda. Tu domā, ka cilvēki jūtas patiešām laimīgi, ja viņiem ir skaista māja, liela automašīna, desmit telefoni, platekrāna televizors un pakaļa siltumā? Es esmu nolēmusi būt laimīga pēc sava prāta...
- Un vai tev tas izdodas?
- Vienmēr ne, tomēr kaut kā jau sanāk. Un ja es visu laiku justos laimīga, tad vairs nezinātu, ka esmu laimīga! Vai tu to saproti, luv? Vai saproti?

Viņš atbildēja piekrītoši, lai nerunātu viņai pretī, tomēr nebija visu sapratis.

Kerils Filipss "Kembridžs"/ Caryl Phillips "Cambridge"

I struggled with this book enormously; I don't know was it the book or me but I read it till the half of it and then it...got bored. As it was summer I decided to put it aside but as I have a rule that I finish all books I begin, I puffed my cheeks and gave the book another chance. And you know eventually it paid of - as the ending was quite good actually. So everyone deserves a second chance, even a book:)

Nezinu, vai sāku grāmatu lasīt neīstā dienā, vai īsti nepatika rakstības/tulkojuma stils, bet šo ļoti saslavēto grāmatu "mocīju" pusi vasaras. Kaut kā īsti nenoticēju tai galvenajai varonei un viņas pārdzīvojumiem Karību salās, jo autors bija vīrietis, kurš šķiet diezgan neveiksmīgi mēģināja iejusties sievietes ādā un rakstīt no viņas perspektīvas. Bet tā kā pati esmu uzstādījusi sev noteikumu, ka vienmēr visas iesāktās grāmatas izlasu līdz beigām, tad devu grāmatai otru iespēju, piepūtu vaigus...un izlasīju. Otrā daļa jau bija labāka un beigas jau pavisam pieņemamas. Bet sajūsmā neesmu. Tāda "obligātā literatūra" par vergiem un humānisma trūkumu lielās nācijās, saprotu tās nozīmi, bet laikam šeit no apraksta vairāk gaidīju tādu piedzīvojumu romānu, kurš tā arī nesekoja.

 Šeit var apskatīt atsauksmes par grāmatu: Here you can read some reviews about the book: http://www.goodreads.com/book/show/961655.Cambridge

K. Pankola "Bruņurupuču lēnais valsis"/ K. Pancol "La Valse Lente des Tortues"

Pirku šo grāmatu vasarīgai lasīšanai šūpuļtīklā. Šūpuļtīkls izpalika, bet grāmata gana interesanta. Tiesa nepatika, ka autore nez kāpēc šai diezgan saistošajā sižetā vēl cenšas iepīt nez kādu detektīva, "crime" līniju. Tā likās pilnīgi nevietā. Ja ir dāmu romāns, tad lai tāds arī ir līdz pēdējai lappusei. Trīs ar pusi acis. Bet brīvdienu un atvaļinājumu grāmatai pietiekami laba.
To be honest I expected more from this book. Though the plot was quite interesting and twists and turns of the story quite entertaining and sometimes unexpected. Still there wasn’t that deep, special feeling about the book that makes it stand out from the rest and be remembered long after you have read it. Three and a half apples (from five). But if you are looking for a nice novel to take with you on a vacation, I recommend it.

"Šis ir dīvains laiks. Man tas jāpārdzīvo."

"This is a strange time. I have to get through it."

------

"Darbs mani nomierina. Tas uzlabo man noskaņojumu, neļauj aizklīst drūmās domās."

"Work soothes me. It improves my mood and does not let gloomy thoughts enter my mind."

------

"Ja nemierīgs cilvēks klausa dvēseles vēlmēm, viņa ievainojumi sadzīst, bet nelaimes viņu nekad nepiemeklē."

"If anxious man listens to the needs of his soul, his wounds heel but disasters never find him."

-------

"Steiga ir mūsdienu dēmonu paveids."

"Hurry is a form of contemporary demon."

------

"Redzi, Digeklēn, te slēpjas īstā Balzaka prasme, viņš mums apraksta cilvēka drēbes tā, ka šie vārdi mums iespiežas dvēselē! Ar detaļām, vēl sīkākām detaļām! Taču, lai tiktu pie detaļām, nedrīkst steigties, ir jāprot ļauties, soli pa solim likt lietā vārdus, tēlus, idejas. Mūsdienās neviens vairs neraksta kā Balzaks, jo vairs nevēlas zaudēt laiku. Uzraksta vienkārši "sajūta bija laba", "bija skaists laiks", "bija auksts", "viņš bija labi ģērbies", nemaz nemeklējot tos mazos vārdiņus, kuri pieguļ kā cimds un netieši norāda, ka bijis skaists laiks, sajūta bijusi laba, cilvēks bijis straujš."

"You see, Digeclen, here hides the true skill of Balsac, he describes clothes of a man in a way that those words penetrate into our soul! With details, the tiniest details! But if you want to get to the details you can’t hurry, you have to know how to let go and make use of words, images and ideas step by step. Nowadays nobody writes like Balsac because he/she does not want to waste time. They just simply write “it was a good feeling ", "the weather was nice ", "it was cold ", "he was well dressed " without searching for those little words that fit like gloves to the hand and subtly implies that the weather was beautiful, feeling was good and man was fast."

E. Zirnis "A. Hermanis: kļūstam atkarīgi no lumpeņiem", "6diena", 24.05.2013.

Vienkārši patīk citāts:

"Redzi, es dzīvoju Ņujorkā, tā ir drīzāk ebreju, intelektuāļu pilsēta. Visa pārēja Amerika ir radusies no plebejiem, nabadziņiem, kas līdzīgi kā tagad no Latvijas, ekonomiskā izmisumā aizbrauca no Eiropas. Viņu vērtības ir pieskaņotas tam, ko plebejs gaida no dzīves: maza ģimenes māja, ģimene ar suni un dīvāns, uz kura gulšņājot viņš var skatīties savu stulbo televizoru."

J. Jerohomovičs "Katarse nav tālu", KD, 16.05.2013./ J. Jerohomovich " Catharsis is not far"

Šobrīd nedaudz atkāpjos no sev ierastā grāmatu formāta, publicējot kādu  ļoti uzrunājošu citātu no koncerta recenzijas. Man tas patīk, jo liek domāt pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka palikt vecākam/novecot ir slikti; varbūt tieši otrādi, jo tad varam būt aizvien brīvāki savās izpausmēs.
With this quote I go a bit further than my usual format, as this is not a quote from the book, but from a critics review about one concert. I love this quote because it makes us to think outside the box and acknowledge that maybe aging is not something bad; as somehow with age we can be more free in everything we do and maybe break some barriers and taboos we did not dare to when we are young.
 
"Jaunības uzliktās važas un ierobežojumi (kad jārūpējas par biogrāfiju, reputāciju, nākotnes perspektīvām un attiecībām) ir nomesti, visi mākslinieciskie kredīti atmaksāti - un nevajag nekādus avansus. Var brīvi ļauties radošām izpausmēm un greznām autobiogrāfiskām ekstravagancēm."

"Bonds and restrictions placed on us by the youth (when we have to care for our biography, reputation, future perspectives and relationships) have been removed, all the artistic credits repaid – and there is no need for the front money any more. You can freely indulge into creative expressions and luxurious autobiographic extravagances.”