I have dual feelings about this book - I would not call it great, it is simply a quite good literature, though to my mind maybe Mrs. Rowling should stick to the writing about wizards and little boys with magic powers. As I think part of the success of this book could be attributed to her previous Harry Potter books. I am still striving to get to the end of this huge novel but to be honest it is hard, as it gets a bit boring sometimes...but as I always try to finish the book, I will do as well with this one...though there are still 215 pages left.
Teikšu atklāti, ar šo grāmatu man neiet viegli, varbūt tādēļ, ka lasu to angļu valodā, lai gan parasti man tas problēmas nesagādā. Ja to nebūtu uzrakstījusi tik slavena autore, tad domāju tās pieprasījums būtu daudz mazāks. Tā ir diezgan (uzsvars uz vārdu "diezgan") laba literatūra par dzīvi ("krējumu" un arī padibenēm) kādā nelielā Anglijas mazpilsētiņā mūsdienās. Krieviski sakot - "na ljubitelja".
Citāti:
If you want chips, you don't go to the fucking salad bar.
Tu taču nemeklētu čipsus salātu bārā.
---------
Vēl Roulingas kundze visu laiku citē Riannas "Umbrella", laikam ļoti patīk. /Also Mrs. Rowling are quoting Umbrella, a song by J-Z & Rihanna, several times, probably she likes it very much:)
Uh huh uh huh, Rihanna...
Good girl gone bad -
Take three -
Action.
No clouds in my storms...
Let it rain, I hydroplane into fame
Comin' down with the Dow Jones...
Krystal had never understood the words.
---------
It was so good to be held. If only relationships could be distilled into simple, wordless gestures of comfort. Why had humans ever learned to talk?
Tā bija tik laba sajūta, kad Tevi apskauj. Ja vien attiecības varētu reducēt līdz vienkāršiem, mierinošiem žestiem bez vārdiem. Kāpēc vispār cilvēki ir iemācījušies runāt?
otrdiena, 2013. gada 12. marts
otrdiena, 2013. gada 5. februāris
Tūve Jānsone "Vēlu novembrī" / Tove Jansson "Late in November"
(Ikviena Tūves Jānsones grāmata no trollīša Mumina sērijas ir baudījums sajūtām un prātam. Patiesībā tā ir dziļi filozofiska literatūra, lai gan kļūdaini tiek uzskatīta par bērnu grāmatu (bērniem jau arī patiks (dažiem), tas ir tāds Kastaņeda skandināvu gaumē - pieklusināts, atturīgs, bet tikpat niansētām emocijām un atklājumiem bagāts. Un atklājumu tur ir daudz. Ko tik kolorītie personāži, piemēram, Murmulis vai Svilpaste, neatklāj paši par sevi un citiem...turklāt šajā grāmatā aprakstītais laiks - vēls novembris - jau šādām refleksijām ir piemērotākais. Visu lieliski papildina pašas autores ilustrācijas, lai savu iztēloto varoni varētu salīdzināt ar autores iedomāto.
Each book by Tove Jansson from the Moomin troll series is a pure enjoyment for the senses and the mind. Actually it is a deeply philosophical literature although it is mistaken as a children’s book (well, some kids will like it), this book is more like Castaneda in the Scandinavian style – quiet, reserved, toned down but still rich in subtle emotional nuances and discoveries of the mind. And there is lot to be discovered. The colorful and eccentric characters discover so much about themselves and others...also the timing of the book is perfect for reflections – story takes place late in November in the Moomin valley.)
"Man jāiet pie viņiem ārā, Susuriņš nodomāja. Tas nekur neder. Kāpēc es vispār atgriezos, kāds man sakars ar viņiem, viņi it neko nezina par mūziku. Man ir jāiet ārā. Domāt par viņiem ir ļaunāk nekā būt kopā ar viņiem. Un cik viņi ir atšķirīgi no Muminu ģimenes...Arī viņi bija apgrūtinoši. Viņi gribēja runāties. Viņi bija visur. Bet ar viņiem varēja justies vientuļš."
"I have to go outside to meet them, thought Dormouse. It is not good. Why did I return in the first place, what do I have in common with them, they do not know anything about music. I have to go outside. To think about them is even worse than to be with them. And how different they are from the Moomin family...They were also annoying. Always wanted to talk. They were everywhere. But you could feel lonely with them."
------
"Murmulis lēnām pamodās, pazina sevi un vēlējās, kaut viņš būtu kāds, ko viņš nepazīst. Viņš jutās vēl vairāk noguris nekā pirms gulētiešanas, un te nu bija jauna diena, kas turpināsies līdz pašam vakaram, un tad nāks vēl viena diena un vēl viena, kas turpināsies tieši tāpat - kā jau dienas turpinās, kad tās piepilda kāds murmulis."
"The Babbler woke up slowly, recognised himself and wished he could be someone he does not know. He felt more tired than before sleeping and here was a new day that will continue till the very evening and then another day will come and yet another that will continue just like the previous – as the days usually continue when some Babbler is filling them with his life."
--------
"Ir tādi, kas paliek mājās, un tādi, kas dodas prom, - tā tas aizvien ir bijis. Ikviens pats var izvēlēties, bet viņam ir jāizvēlas, kamēr vēl ir laiks, un nekad nedrīkst padoties."
"There are some who stay home and others who leave - it has always been that way. Everyone is free to make his choice, but he has to do it when still the time is left and you can never give up."
--------
"Svilpaste beidzot bija tikusi vaļā no visiem saviem radiniekiem un apgrūtinošajiem paziņām. Viņai bija tik daudz laika, cik vien viņa vēlējās, lai rūpētos par savu māju un savu vienatni un lai no jumta pilnīgi viena kristu lejā starp dārza vabolēm un neaprakstāmiem kāpuriem."
"Finally the Whistle-tail had managed to get rid of all her relatives and annoying acquaintances. Now she had all the time in the world to take care of her house and enjoy her solitude and in complete loneliness fall from the roof between the garden bugs and indescribable caterpillars."
---------
"Ņurdzeklis nedevās viss ceļā tūlīt. Viņš bija paguvis ielāgot, cik liela nozīme ir tam, ka tu vilcinies iegūt ilgoto, un zināja, ka ceļojumam uz nezināmo ir jāsagatavojas ar apdomu."
"He did not start his journey right away. He has managed to learn how important it is to pause a while before getting what you want and he knew you have to prepare for the trip to unknown with great care."
-------
Each book by Tove Jansson from the Moomin troll series is a pure enjoyment for the senses and the mind. Actually it is a deeply philosophical literature although it is mistaken as a children’s book (well, some kids will like it), this book is more like Castaneda in the Scandinavian style – quiet, reserved, toned down but still rich in subtle emotional nuances and discoveries of the mind. And there is lot to be discovered. The colorful and eccentric characters discover so much about themselves and others...also the timing of the book is perfect for reflections – story takes place late in November in the Moomin valley.)
"Man jāiet pie viņiem ārā, Susuriņš nodomāja. Tas nekur neder. Kāpēc es vispār atgriezos, kāds man sakars ar viņiem, viņi it neko nezina par mūziku. Man ir jāiet ārā. Domāt par viņiem ir ļaunāk nekā būt kopā ar viņiem. Un cik viņi ir atšķirīgi no Muminu ģimenes...Arī viņi bija apgrūtinoši. Viņi gribēja runāties. Viņi bija visur. Bet ar viņiem varēja justies vientuļš."
"I have to go outside to meet them, thought Dormouse. It is not good. Why did I return in the first place, what do I have in common with them, they do not know anything about music. I have to go outside. To think about them is even worse than to be with them. And how different they are from the Moomin family...They were also annoying. Always wanted to talk. They were everywhere. But you could feel lonely with them."
------
"Murmulis lēnām pamodās, pazina sevi un vēlējās, kaut viņš būtu kāds, ko viņš nepazīst. Viņš jutās vēl vairāk noguris nekā pirms gulētiešanas, un te nu bija jauna diena, kas turpināsies līdz pašam vakaram, un tad nāks vēl viena diena un vēl viena, kas turpināsies tieši tāpat - kā jau dienas turpinās, kad tās piepilda kāds murmulis."
"The Babbler woke up slowly, recognised himself and wished he could be someone he does not know. He felt more tired than before sleeping and here was a new day that will continue till the very evening and then another day will come and yet another that will continue just like the previous – as the days usually continue when some Babbler is filling them with his life."
--------
"Ir tādi, kas paliek mājās, un tādi, kas dodas prom, - tā tas aizvien ir bijis. Ikviens pats var izvēlēties, bet viņam ir jāizvēlas, kamēr vēl ir laiks, un nekad nedrīkst padoties."
"There are some who stay home and others who leave - it has always been that way. Everyone is free to make his choice, but he has to do it when still the time is left and you can never give up."
--------
"Svilpaste beidzot bija tikusi vaļā no visiem saviem radiniekiem un apgrūtinošajiem paziņām. Viņai bija tik daudz laika, cik vien viņa vēlējās, lai rūpētos par savu māju un savu vienatni un lai no jumta pilnīgi viena kristu lejā starp dārza vabolēm un neaprakstāmiem kāpuriem."
"Finally the Whistle-tail had managed to get rid of all her relatives and annoying acquaintances. Now she had all the time in the world to take care of her house and enjoy her solitude and in complete loneliness fall from the roof between the garden bugs and indescribable caterpillars."
---------
"Ņurdzeklis nedevās viss ceļā tūlīt. Viņš bija paguvis ielāgot, cik liela nozīme ir tam, ka tu vilcinies iegūt ilgoto, un zināja, ka ceļojumam uz nezināmo ir jāsagatavojas ar apdomu."
"He did not start his journey right away. He has managed to learn how important it is to pause a while before getting what you want and he knew you have to prepare for the trip to unknown with great care."
-------
pirmdiena, 2013. gada 7. janvāris
A. Heilijs "Viesnīca" / A. Hailey "Hotel"
(Šī ir māsas dāvana Ziemassvētkos, bet ļoti aizraujoša, lai gan par pagājušā gadsimta 60. gadiem. Ne velti divreiz ekranizēta. A. Heilija "Lidostu" jau biju lasījusi kādus gadus iepriekš vēl padomju laika izdevumā vectēva bibliotēkā izraktu. Lai nu kā - laba grāmata. Iesaku.
This was a Christmas present from my sister but it turned out to be a very exciting one, although it speaks about the hotel business from the 60ties of the previous century. No wonder it has been turned into a movie twice. I read A. Hailey's "Airport" already some years ago, it was an issue still from the Soviet times, I found it in my grandfarther's library. Anyway - it is a good book. I recommend it.)
Patlaban Vorens Trens gandrīz vai sadzirdēja, kā vecais Roiss savā ķērkstošajā balsī jautri nosaka: "Jums viss gājis pa diegu tik ilgi, ka dažas neveiksmes nāks tikai par labu. Dievs liek mūsu mugurām līkt un sirdīm zemoties. Viņš atgādina, ka mēs neesam nekas cits kā viņa niķīgie bērni, lai gan iztaisāmies par nezin ko."
-------
- Jūs, teicāt, ka rakt zeltu parasti bijis grūti. Vai tas nozīmē, ka vienmēr tā nebija?
- Nē, vienmēr ne. Dažiem veicās labāk, kaut gan arī viņiem dažkārt viss sagāja dēlī. Varbūt tas daļēji notika tāpēc, ka Vairogs un liesā zeme prot izspēlēt ar ļaudīm dīvainus jokus. Daži, ko uzskata par stipriem - un ne tikai fiziskā nozīmē -, īstenībā izrādās vāji. Un citi, par kuriem tu it kā varētu galvu likt ķīlā, pierāda, ka nevari viss...
--------
Viņš pacēla aizmugures buferi. Ceļasomas, kažoki un sudrablietas bija sakrautas bagāžnieka vienā pusē. Strādādams Milns redzēja, kā kruķis nopēta šo kolekciju. Gluži neticami, ka viņš vēl neko nav sacījis.
Policists pieliecās un pataustīja vienu kažoku.
- Maķenīt par karstu, lai pašlaik tādus valkātu.
Milns sastinga un neiedrošinājās kustēties. Nu viņš bija nonācis savā Golgātā. Nesatricināmā apņēmībā un apziņā, ka doto vārdu turēs, viņš zvērēja: ja vien būs iespēja un ja viņš laimīga gadījuma dēļ šajā mirklī izspruks sveikā, tad vairs nekad mūžā nedarīs neko negodīgu.
Policists pašlaik devās pie kādas automašīnas, kuras vadītājs bija apstājies, lai pavaicātu ceļu. Atgriezies, jau piemirsis agrākās aizdomas, pajautāja: - Nu, vai viss kārtībā?
Mūķīzeru Milns pamāja ar galvu. Un nekustīgi gaidīja. Cilvēka sirds taču spēj tik daudz panest.
Aizmugurē atskanēja nepacietīgi signāli. Policists aizvēra forda durvis. Viņš it kā atcerējās, ka ir satiksmes regulētājs. - Atbrīvosim ceļu.
Ierūcās motors. Mūķīzeru Milns sāka braukt, policists vēroja, kā mašīna sakustas. Piesardzīgi, ne pārāk ātri un ne pārāk lēni, stingri paturēdams prātā lēmumu, Mūķīzeru Milns uzbrauca uz autoceļa estakādes.
This was a Christmas present from my sister but it turned out to be a very exciting one, although it speaks about the hotel business from the 60ties of the previous century. No wonder it has been turned into a movie twice. I read A. Hailey's "Airport" already some years ago, it was an issue still from the Soviet times, I found it in my grandfarther's library. Anyway - it is a good book. I recommend it.)
Patlaban Vorens Trens gandrīz vai sadzirdēja, kā vecais Roiss savā ķērkstošajā balsī jautri nosaka: "Jums viss gājis pa diegu tik ilgi, ka dažas neveiksmes nāks tikai par labu. Dievs liek mūsu mugurām līkt un sirdīm zemoties. Viņš atgādina, ka mēs neesam nekas cits kā viņa niķīgie bērni, lai gan iztaisāmies par nezin ko."
-------
- Jūs, teicāt, ka rakt zeltu parasti bijis grūti. Vai tas nozīmē, ka vienmēr tā nebija?
- Nē, vienmēr ne. Dažiem veicās labāk, kaut gan arī viņiem dažkārt viss sagāja dēlī. Varbūt tas daļēji notika tāpēc, ka Vairogs un liesā zeme prot izspēlēt ar ļaudīm dīvainus jokus. Daži, ko uzskata par stipriem - un ne tikai fiziskā nozīmē -, īstenībā izrādās vāji. Un citi, par kuriem tu it kā varētu galvu likt ķīlā, pierāda, ka nevari viss...
--------
Viņš pacēla aizmugures buferi. Ceļasomas, kažoki un sudrablietas bija sakrautas bagāžnieka vienā pusē. Strādādams Milns redzēja, kā kruķis nopēta šo kolekciju. Gluži neticami, ka viņš vēl neko nav sacījis.
Policists pieliecās un pataustīja vienu kažoku.
- Maķenīt par karstu, lai pašlaik tādus valkātu.
Milns sastinga un neiedrošinājās kustēties. Nu viņš bija nonācis savā Golgātā. Nesatricināmā apņēmībā un apziņā, ka doto vārdu turēs, viņš zvērēja: ja vien būs iespēja un ja viņš laimīga gadījuma dēļ šajā mirklī izspruks sveikā, tad vairs nekad mūžā nedarīs neko negodīgu.
Policists pašlaik devās pie kādas automašīnas, kuras vadītājs bija apstājies, lai pavaicātu ceļu. Atgriezies, jau piemirsis agrākās aizdomas, pajautāja: - Nu, vai viss kārtībā?
Mūķīzeru Milns pamāja ar galvu. Un nekustīgi gaidīja. Cilvēka sirds taču spēj tik daudz panest.
Aizmugurē atskanēja nepacietīgi signāli. Policists aizvēra forda durvis. Viņš it kā atcerējās, ka ir satiksmes regulētājs. - Atbrīvosim ceļu.
Ierūcās motors. Mūķīzeru Milns sāka braukt, policists vēroja, kā mašīna sakustas. Piesardzīgi, ne pārāk ātri un ne pārāk lēni, stingri paturēdams prātā lēmumu, Mūķīzeru Milns uzbrauca uz autoceļa estakādes.
svētdiena, 2012. gada 2. decembris
K. R. Safons "Vēja ēna"/ C. R. Zafon "Shadow of the Wind"
- Klausieties, paņemiet vienu citronu karameli, tās der pret visām kaitēm.
- Es nevēlos.
- Tad paglabājiet to, jo nekad nevar zināt, kad karamele tevi var paglābt no ķezas.
- Listen, take one lemon caramel, they cure all ilnesses.
- I don't want to.
- Then keep it for later, you never know when a caramel can save you from trouble.
--------
Reizēm mēs iedomājamies, ka cilvēki ir loterijas biļetes, ka viņi ir tāpēc, lai īstenotu dzīvē mūsu absurdās ilūzijas.
Sometimes we think that people are lottery tickets that they exist only to infuse life into our absurd illusions.
--------
-Vai taisnība, ka Tu neesi izlasījis nevienu grāmatu?
- Grāmatas ir garlaicīgas.
- Grāmatas ir spoguļi: tajās var redzēt tikai to, kas jau ir tevī pašā, - atbildēja Hulians.
- Is it true that you haven't read a single book?
- Books are boring.
- Books are mirrors: they reflect only what's inside you, - Hulian said.
-------
Redziet, Daniel. Liktenis parasti stāv tepat, aiz mājas stūra. Izlikdamies par kabatzagli, ieleni vai loterijas biļešu pārdevēju: tās ir viņa trīs visbiežāk lietotās inkarnācijas. Bet vienu gan tas nedara - nedodas mājas vizītēs. Ir pašam jādodas pie viņa.
You see, Daniel. Fate usually stands close, just around the corner of your house. It pretends to be a pickpocket, a whore or seller of lottery tickets, these are three incarnations it uses the most. But it does not do one thing - it does not do home visits. You have to go to meet it yourself.
-------
Noslēpuma vērtība ir tik liela, cik vērti ir tie, no kuriem mums tas jāglabā.
Value of the secret can be measured by the value of the one's we need to keep it from.
------
pirmdiena, 2012. gada 29. oktobris
Pīters Meils "Gads Provansā" / Peter Mayle "A Year in Provence"
Atpakaļceļā uz mājām mēs ievērojām, ka ēdienu un svētdienas kombinācija uz franču autobraucēju iedarbojas nomierinoši. Viņa vēders ir pilns. Viņš vada savu iknedēļas brīvdienu. Viņš laiski slīd pa šoseju uz priekšu, nejūtot kārdinājumu apdzīt kādu aklajos pagriezienos. Viņš aptur automašīnu, izkāpj, lai ieelpotu svaigu gaisu, viņš ir viens kopā ar dabu un draudzīgi pamāj garāmbraucējiem. Rīt viņš atkal kļūs par kamikadzi, bet šodien ir svētdiena, mēs esam Provansā un par dzīvi ir jāpriecājas.
----
On our way home, we noticed that combination food and Sunday are soothing to the nerves of a French driver. His belly is full. He enjoys his weekly holiday. He idly strolls down the highway, without feeling any temptation to outrun someone in the blind turns. He stops the car, steps out of it to breathe some fresh air, he is one with the nature and waves friendly to the passers-by. Tomorrow he will again become a kamikadze but today it is Sunday, we are in Provence and one should enjoy life.
----
On our way home, we noticed that combination food and Sunday are soothing to the nerves of a French driver. His belly is full. He enjoys his weekly holiday. He idly strolls down the highway, without feeling any temptation to outrun someone in the blind turns. He stops the car, steps out of it to breathe some fresh air, he is one with the nature and waves friendly to the passers-by. Tomorrow he will again become a kamikadze but today it is Sunday, we are in Provence and one should enjoy life.
sestdiena, 2012. gada 6. oktobris
Tūve Jānsone "Tētis un jūra" / Tove Jansson "Dad and the Sea"
Māmiņa nokāpa no krēsla. - Dažreiz paiet laiks, - viņa teica. - Paiet milzum daudz laika, iekams kaut kas noskaidrojas.
Mum stepped of the chair. - Sometimes it takes a while, - she said. - A long while until something sorts out.
------
Trollītis sviestmaizes bija sarindojis parastajā kārtībā - vispirms ar sieru, tad divas ar desu, pēc tam ar aukstiem kartupeļiem un sardīnēm un visbeidzot ar marmelādi. Viņš jutās pilnīgi laimīgs.
Troll Mumin arranged the sandwiches in the usual order – first ones with the cheese, then two with sausage, after that came sandwich with cold potatoes and sardines and finally with marmalade. He felt completely happy.
Mum stepped of the chair. - Sometimes it takes a while, - she said. - A long while until something sorts out.
------
Trollītis sviestmaizes bija sarindojis parastajā kārtībā - vispirms ar sieru, tad divas ar desu, pēc tam ar aukstiem kartupeļiem un sardīnēm un visbeidzot ar marmelādi. Viņš jutās pilnīgi laimīgs.
Troll Mumin arranged the sandwiches in the usual order – first ones with the cheese, then two with sausage, after that came sandwich with cold potatoes and sardines and finally with marmalade. He felt completely happy.
svētdiena, 2012. gada 23. septembris
Braiens L. Veiss "Mīlestība nekad nebeidzas" / Brian L. Weiss, M.D. "Only Love is Real"
Vai gan roze kaunas par saviem ērkšķiem?
Is rose ever ashamed of it's thorns?
------
Pieņemot svarīgus lēmumus, ieklausies sirdī, intuīcijā. Ja paļausies uz citu ieteikumiem, vari pieļaut fatālas kļūdas.
Sirds zina, kas Tev vajadzīgs. Citi cilvēki to zināt nevar.
Whenever you face an important decision, listen to your heart, intuition. If you will listen to others, you can make some fatal mistakes.
Heart knows what you need. Other people can't know it.
Is rose ever ashamed of it's thorns?
------
Pieņemot svarīgus lēmumus, ieklausies sirdī, intuīcijā. Ja paļausies uz citu ieteikumiem, vari pieļaut fatālas kļūdas.
Sirds zina, kas Tev vajadzīgs. Citi cilvēki to zināt nevar.
Whenever you face an important decision, listen to your heart, intuition. If you will listen to others, you can make some fatal mistakes.
Heart knows what you need. Other people can't know it.
Abonēt:
Ziņas (Atom)